Ģeogrāfiskā karte - Rusne (Rusnė)

Rusne (Rusnė)
Rusne (lt, de) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Klaipēdas apriņķa Šilutes rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs. Tā atrodas uz Rusnes salas Nemunas deltā, pierobežā ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ap 9 kilometrus uz dienvidrietumiem no Šilutes. Senatnē Lamatas zemes galvaspilsēta. Šajā vietā Nemunas upe sadalās divos lielākos atzaros — Atmatā un Skirvītē. Rusnes miesta nosaukums radies no upes vietvārda Rusne — mūsdienās vienas no Nemunas attekām no Gilijas līdz Atmatai.

Rusnes pilsētas vēsturiskā daļa ar galvenokārt 19. gadsimta apbūvi kopš 1992. gada iekļauta Lietuvas Kultūras mantojuma reģistrā (kods 2933). Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās tradicionāli ir zvejniecība un zivjapstrāde.

Rusne pirmo reizi pieminēta 1365. gadā, kad Vācu ordenis atļāva klaipēdiešiem veikt salā saimnieciskus darbus.

1419 - tika uzcelta pirmā baznīca Rusnē (gads bija ierakstīts baznīcas torņa vējrādītājā), 1448. gadā Rusnē tika atklāts pirmais krogs. 1544. gadā Prūsijas hercogs Albrehts no Brandenburgas izdeva pavēli dievkalpojumus noturēt lietuviešu un kuršu valodās. 1583. gadā tika izveidota draudzes skola.

Kopš 1792. gada te oficiālajā līmenī tika rīkoti gadatirgi. 18.-19. gadsimtos Rusne bieži bijusi iesaistīta Prūsijas karos, tomēr rezultātā nav smagi cietusi.

1914. gadā tika uzbūvēts tilts pār Atmatas atzaru. Tas kļuva par galveno satiksmes līdzekli, kas savienoja salu ar pārējo Lietuvu.

1919. gadā Versaļas miera līguma rezultātā Rusne tika iekļauta tā sauktajā Klaipēdas apgabalā, kas sākotnēji bija franču kontrolē. 1923. gada janvārī lietuviešu brīvprātīgie ieņēma apgabalu, un gadu vēlāk Tautu Savienība Klaipēdas apgabalu nodeva Lietuvai kā autonomu vienību. 1939. gada martā Rusne atkal nonāca Vācijas kontrolē. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada oktobrī to ieņēma Sarkanās armijas vienības, lielākā daļa iedzīvotāju, galvenokārt vācieši, pilsētu pameta.

Atkāpjoties Vērmahts uzspridzināja tā saukto Pētera tiltu pāri Skirvītei, un tilts pār to vairs netika atjaunots.

1946. gadā Rusnei tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1967. gadā visa sala kļuva par vienu pilsētu. 1974. gadā tika uzbūvēts jauns dzelzsbetona tilts pār Atmatu. 1997. gadā Rusne kļuva par mazpilsētu (miestu).

 
Ģeogrāfiskā karte - Rusne (Rusnė)
Zeme (teritorija) - Lietuvas Padomju Republika
Lietuvas karogs
Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919. gada janvārī un februārī, kas Lietuvas Brīvības cīņu laikā ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu pastāvēja līdztekus Lietuvas Republikai. Likvidēta pēc Lietuvas—Baltkrievijas PSR izveides.

Pēc 1918. gada Novembra revolūcijas Vācijas impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja Augustīnu Voldemāru. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja "Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju" un lūdza Polijas armijas palīdzību. Juzefs Pilsudskis 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
LT Lietuviešu valoda (Lithuanian language)
PL Poļu valoda (Polish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Latvija 
  •  Polija